Tēma:
Re: Harizmātisks
Autors:
VIESIS
Datums:
4/25/2006
Harizmātiska personība (no latīņu valodas charisma – labvēlība, Dieva dāvana)1 - sociālās uztveres un interakcijas fenomens. Raksturo tas, ka indivīds, kas darbojas politiskajā vai reliģiskajā arēnā, tiek apveltīts ar neparastām īpašībām (varenība, nesavtīga kalpošana cilvēcei vai idejai, veiksme u.t.t.), kuras zināmā mērā tiek piedēvētas arī viņa lietas sekotājiem. Harizmātiskai personībai piedēvē arī visus grupas vai tās locekļu sasniegumus, bet neveiksmes interpretē kā laicīgu apstāšanos ceļā. Īpaši bieži šis fenomens rodas vēsturiskās attīstības lūzuma brīžos, kad noteiktas sociālās grupas apzinās draudzes “atpestītāja” nepieciešamību.
Harizmātiskas personības spēks ir tas, ka tai piemīt neparastas iespējas vai pievilcība publikas acīs, tajā slēpjas kaut kas tāds, kas liek citiem pakļauties. nekur, jo īpaši politikas jomā, šī vara nav iespējama bez komunikatīvajām spējām. Šajā gadījumā līderis izmanto valodu kā vienu no noteicošajām komunikatīvajām spējām ne tikai tādēļ, lai pavēlētu, bet arī tādēļ, lai veidotu sev tēlu, kuru publika varētu cienīt un mīlēt, kuram varētu pakļauties.
|